Trīs Emīli klasē (nerunājot nemaz par Leonu)

“Humors ir kā valoda. Caur to var runāt ar visu vecumu cilvēkiem,” tā teic somu bērnu grāmatu rakstnieks Timo Parvela, kurš par jokiem tiešām kaut ko zina.
Kā kļūt par bibliotekāru un ko īsti viņi dara savās bibliotēkās? Par kādu grāmatu varoni vēlas kļūt Timo Parvela? Vai mākslinieces Annas Vaivares ilustrācijas Leona Brieža dzejoļu grāmatai “Saputrotā putra” patīk gan bērniem, gan bibliotekāriem, gan grāmatu mākslas speciālistiem? Kas ir prototips Lennenbergas Emīlam? Kurā grāmatā mīt visdīvainākās princeses?
Šos un (daudzus) citus jautājumus apspriedām divu mācībstundu garajā “Lasāmstarpbrīdī”, kas, maķenīt spontāni, sakombinējās ar Karjeras nedēļas aktivitātēm.
Bija jaunu literāru ziņu iekrāšana, liela smiešanās, improvizēta dzejoļteātra izspēle, savstarpējas iztaujāšanas maratons, dalīšanās iespaidos un vēl, un vēl…
Dzejnieks un tulkotājs Leons Briedis, savukārt, ir teicis tā: „Katrā no mums dzīvo bērns, kurš reizēm pieklust – mēs savās rūpēs, nevaļā, savā ikdienas dzīvē bieži viņu pat nepamanām, nenojaušam, neatskāršam, bet bērns mūsos ir pacietīgs, viņš gaida to brīdi, kad mēs par viņu atcerēsimies, un tad piepeši ar mūsu muti ierunājas”.
Torīt lielie un mazie lieliski sapratās, jo bijām atraduši kopēju valodu. Laiks aizlidoja vēja spārniem! Cik labi, ka atkal drīz tiksimies!
Timo Parvela visiem, kuri viņu pazīst un arī tiem, kas vēl tikai iepazīs, sūta virtuālus sveicienus:

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *