Interesanti fakti par bibliotēku un grāmatām

linija_laba

Bibliotekāri saka, ka grāmatas runā. Kā Tev liekas, vai tā ir taisnība?

Vārds “bibliotēka” ir radies no 2 grieķu valodas vārdiem: “biblion”, kas nozīmē – grāmata un “thēkē”, kas nozīmē – krātuve.

Bibliotēkā grāmatas ir ne tikai interesantas, bet arī garšīgas. Citādāk, kāpēc tās tiek nodotas ar ”apgrauztiem” stūriem?

Ir grūti noteikt, cik daudz bibliotēkas ir pasaulē, jo ir dažādu veidu bibliotēkas – publiskās bibliotēkas (piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka), skolu, zinātniskās, speciālās u.c. Tomēr tiek uzskatīts, ka visā pasaulē ir vairāk kā 1 miljons bibliotēku.

Vairāk kā pirms 100 gadiem (1906. gadā) Rīgā, piecistabu dzīvoklī Akas ielā 6, tika atvērta brīvi pieejama bibliotēka, kuru nosauca par 1. publisko lasītavu un bibliotēku. Šobrīd Rīgas Centrālajā bibliotēkā ir 26 filiālbibliotēkas, 3 ārējie apkalpošanas punkti. Filiāles ir izvietotas visos Rīgas rajonos.

1.publiski pieejamās bibliotēkas grāmatu krājumā bija 2976 sējumi (1906. gadā). Šobrīd RCB krājumā ir vairāk kā 600 000 izdevumu.

Ja vidēji viena grāmata sver 200 gramus, tad RCB krājums sver vismaz  300 tonnas. Tas ir gandrīz tikpat, cik  33 vislielākie no ziloņiem – Āfrikas savannas ziloņi (viena šāda ziloņa svars ir 9 tonnas).

Ja vidēji viena grāmata ir 20 centimetrus gara, tad RCB krājums veidotu vismaz 120 kilometrus garu ceļu. Ja visas grāmatas noliktu vienu aiz otras rindā, tas būtu līdzvērtīgi attālumam no Rīgas līdz Ainažiem (115 kilometri).

Pirmais dators RCB tika iegādāts pirms 25 gadiem, šobrīd RCB ir 377 datori, ir arī kopētāji, multifunkcionārās iekārtas.

Rīgas Centrālo bibliotēku un tās filiālbibliotēkas dienā apmeklē vidēji vairāk kā 3400 cilvēku. Tas ir tikpat, cik cilvēku var apsēsties trīs 10 vagonu vilcienos (vienā 10 vagonu vilcienā ir 1050 sēdvietas).

RCB lasa gandrīz 17 tūkstoši bērnu, kas gadā bibliotēku apmeklē 190 tūkstošus reižu.

Vai esi redzējis grāmatu domino bibliotēkā? Skaties šeit.

linija_laba

Fakti par grāmatām un lasīšanu

Pēdējos gados arvien populārāks kļūst mākslas veids –  grāmata kā māksla. Interesantus paraugus ir iespējams skatīt šeit.

Mezopotāmijā pirms vairāk kā 5 tūkstošiem gadu grāmatas veidoja no māla tāfelītēm, uz kurām rakstīja ar uzasinātu nūjiņu. Pēc rakstīšanas tāfelītes tika apdedzinātas ugunī. Katra grāmata sastāvēja no desmit vai pat simts māla “lappusēm”, kas bija ievietotas koka kastītē. Senajā Indijā rakstīja uz palmu lapām, kuras vēlāk sašuva kopā. Krievijā rakstīja uz bērza tāss, bet lopkopji grāmatu veidošanai izmantoja dzīvnieku ādu.

Francijā iznāca ”garšīgā” avīze, kuru pēc izlasīšanas varēja apēst, jo tā tika drukāta ar ēdamu krāsu uz plāni izrullētas mīklas. Cita franču avīze tika iespiesta uz plānas gumijas, lai to varētu lasīt peldoties. Bet kāda no Spānijas avīzēm tika drukāta ar izgaismotiem burtiem, lai to varētu lasīt tumsā. 

Vārdu salikums ”grāmatu tārps” ir radies no maziem kukaiņiem, kas pārtiek no papīra.

Pirmā mehāniski iespiestā grāmata ir izdota 1455. gadā, tā ir J.Gūtenberga ”Bībele”. Šī grāmata joprojām ir pati pirktākā pasaulē.

Pasaulē pati lielākā grāmata ir ”Super grāmata”, kas tika izdota Denverā, Kolorado štatā, ASV 1976. gadā. Tā sver 252,6 kg un ir 2,74 x 3,07 m liela. 

Arī Tu vari pievienot savu atrasto interesanto faktu par grāmatām un lasīšanu. Uzraksti to, norādi resursu, kur to izlasīji un nosūti uz savu bibliotēku vai uzrakstīto iedod bibliotekāram.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>