Augt ar grāmatu

Kopš 1967. gada Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā, 2. aprīlī, tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu grāmatu diena, lai iedvesmotu lasītpriekam un pievērstu uzmanību bērnu grāmatām.
RCB Bērnu literatūras nodaļā šonedēļ norit jauka akcija, kuras laikā aicinām atcerēties savas bērnības mīļākās grāmatas un tās palasīt.

Ik gadu kāds autors raksta vēstījumu pasaules bērniem un šogad mums sveicienus sūta talantīgais un slavenais krievu rakstnieks un dzejnieks Sergejs Mahotins. Plakātu izveidojis Krievijā labi pazīstamais mākslinieks Mihails Fjodorovs.

AUGT AR GRĀMATU!
Bērnībā man patika būvēt mājiņas no kubiņiem un visu veidu rotaļlietām. Jumta vietā bieži izmantoju bērnu bilžu grāmatu. Sapņos es iekļuvu šajā mājā, apgūlos no sērkociņu kastītes darinātajā gultā, un skatījos te mākoņos, te zvaigžņotajās debesīs – viss bija atkarīgs no attēla, kas man vislabāk patika.
Tīri intuitīvi sekoju ikviena bērna vēlmei radīt sev komfortablu un drošu vidi. Un bērnu grāmata tiešām ļoti palīdzēja.
Tad es kļuvu vecāks, iemācījos lasīt, un grāmata manā iztēlē sāka vairāk līdzināties nevis jumtam, bet tauriņam, vai pat putnam. Grāmatu lapas atgādināja spārnus un šalca. Šķita, ka grāmata, kas guļ uz palodzes, drīz trauksies ārā pa atvērto logu nezināmās tālēs. Es paņēmu to rokās, sāku lasīt, un grāmata nomierinājās. Kopā ar grāmatu es steidzos uz citām zemēm un pasaulēm, paplašinot savas iztēles dimensiju.
Kāds prieks turēt rokās jaunu grāmatu! Vēl nezini, par ko tā ir. Pretojies kārdinājumam atvērt pēdējo lapu. Cik labi tā smaržo! Nav iespējams sadalīt šo smaržu sastāvdaļās: drukas krāsa, līme… Nē, tā ir tieši grāmatas smarža, valdzinoša, neatkārtojama. Dažu lappušu galiņi ir salipuši, it kā grāmata vēl nebūtu pamodusies. Tā pamodīsies, kad tu ķersies pie lasīšanas.
Tu kļūsti vecāks, bet apkārtējā pasaule kļūst arvien sarežģītāka. Rodas jautājumi, uz kuriem pat ne katrs pieaugušais ir gatavs atbildēt. Bet ir tik svarīgi dalīties ar kādu savās šaubās un noslēpumos. Un šeit atkal palīgā nāk grāmata. Daudzi visticamāk pieķēra sevi domājot: tas rakstīts par mani! Mīļākais varonis pēkšņi šķiet līdzīgs tev. Viņam ir tās pašas problēmas, un viņš pārvar tās ar godu. Bet cits varonis pavisam nelīdzinās tev, tomēr tik ļoti gribas viņu atdarināt, būt tikpat drosmīgam un atjautīgam.
Ja kāds zēns vai meitene saka: “Man nepatīk lasīt!”, man nāk smiekli. Jo es neticu šiem bērniem. Droši vien viņi gan ēd saldējumu, gan spēlē spēles, gan skatās interesantas filmas. Citiem vārdiem sakot, tiem patīk priecāties. Lasīšana ir ne tikai darbs, jūtu izkopšana, iztēles un pat personības attīstīšana, bet vispirms tas ir milzīgs prieks.
Tieši šim nolūkam bērnu rakstnieki raksta savas grāmatas!
Gaidīsim RCB Bērnu literatūras nodaļā!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *