Satiec rakstnieku skolā: Ellena R. Landara!

22. martā notika kārtējais cikla „Autors meklē lasītāju, lasītājs – autoru” ārpusbibliotēkas pasākums. Tajā pamatskolas audzēkņiem bija iespēja tikties ar rakstnieci Ellenu R. Landaru, uzdot jautājumus un sarunāties par grāmatām un lasīšanu.

Iepazīsimies! Ja Tev būtu dots tik zīmju cik ir Twittera ziņojumā, kā Tu sevi raksturotu?
Labdien, esmu Ellena Landara. Man patīk mūzika, grāmatas un viss, kas saistīts ar Austrumiem.

Kur meklējami aizsākumi Tavai vēlmei rakstīt?
Par rakstnieci kļuvu daudzu apstākļu sakritības rezultātā. 5. – 6. klasē man ļoti patika lasīt. Tad manī radās urda, kas nelika mierā, vēlme rakstīt pašai. Pirmie mēģinājumi bija tādi, kādi jau tie mēdz būt, bet vidusskolā man bija skaidrs, ka es kādreiz gribētu uzrakstīt romānu. Bija iekšēja sajūta, ka tas ir tas, ko es vēlos. Vidusskolā mācoties es iepazinos ar daudziem cilvēkiem, kuriem bija tāds pats mērķis – uzrakstīt un izdot grāmatu. Tagad es rakstu dažādās valodās, esmu dzīvojusi atšķirīgās valstīs.

Tavā dzīvē liela loma ir Japānai.
Latvijas Universitātē pabeidzu Orientālistikas maģistratūru. Japānā es nodzīvoju 4 ar pus gadus, mācījos, strādāju, iepazinu vietējo kultūru, izjutu austrumniecisko.
Es ikvienam iesaku – jau jums ir iespēja ceļot, arī tepat pa tuvējām kaimiņvalstīm, to ir vērts piedzīvot. Citas kultūras garša paliek atmiņā kā kaut kas ļoti foršs.

Tev iznākusi viena grāmata, patlaban izdošanas procesā ir divas citas.
Iznākušais romāns Digitālo neaizmirstulīšu lauks ir nākotnes vīzija par pasauli, kāda tā kādreiz varētu būt. Grāmata tapa un tika izdota pirms devos uz Japānu, bet tā ir atzīšanās mīlestībā šai zemei. Sižets ir tāds: jauna meitene iekuļas nepatikšanās, ir daudz piedzīvojumu, briesmu un pakaļdzīšanās.
Otrās grāmatas idejas iedīglis radās vēl esot Latvijā, bet pats darbs tapa dzīvojot Japānā. Romānā daudz aprakstīta vieta, kur dzīvoju un daudz kas no tā, ko piedzīvoju, kalpo par pamatu darba sižetam.
Es aizraujos ar galda spēlēm. Man bija lieliska iespēja aizbraukt uz Teksasu, ASV, kur es iepazinos ar cilvēku, kurš nodarbojas ar galda spēļu veidošanu, pats raksta galda spēļu grāmatas. Sākām sarunāties, pēc tam nolēmām sadarboties. Es vienam projektam uzrakstīju grāmatu, kas šogad iznāks ASV. Grāmata ir spiegu un piedzīvojumu spēle. Spēlētājs iejūtas spiega lomā un darbība notiek Latvijā.

Kāds ir lielākais rakstnieka izaicinājums?
Lai rakstītu to, kas patiks konkrēta vecuma lasītājiem, ir vismaz nedaudz jābūt saskarsmē ar noteiktā vecuma cilvēkiem un kultūru. Es domāju, ka cilvēkam, kuram nav nekādas saskarsmes ar noteikto vecumu, būs grūti uzrakstīt kaut ko tik aizraujošu. Varbūt tas ir iespējams, bet mana pieredze vēsta ko citu. Lielākais izaicinājums ir saprast, ko tu pats gribi rakstīt, sekot savam ceļam – vai tā ir fantastikas un fantāzijas literatūra, piedzīvojumi, vēsturiski romāni, kriminālromāni. Tad, kad atrodi savu balsi, būs arī lasītāji. Izveidosies lasītāju loks, kuri lasīs tavas grāmatas ar prieku.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *