RCB Imantas filiālbibliotēkā skolēni sacer Krāsu pasakas

Jauno lasītāju klubiņa nodarbībā 23.maijā RCB Imantas filiālbibliotēkā pārrunājām latviešu autoru literārās pasakas. Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa „Krāsainajām pasakām”, skolēni sacerēja paši savas Krāsu pasakas.

Lillā pasaka. Ceriņš 

Reiz dzīvoja Ceriņš. Viņam nebija krāsas. Tad atnāca mākslinieks un teica: „Ceriņ, kāpēc tu esi bēdīgs?”
„Man nav krāsas,” atteica Ceriņš.
Mākslinieks nokrāsoja Ceriņu lillā krāsā. Ceriņš viņam pateicās: „Par godu tam, ka es esmu lillā, tu varēsi noplūkt manus ziedu.”
No tā laika Ceriņš ir lillā krāsā un pateicīgs māksliniekam.

Loreta, 2.kl.

Sarkanā pasaka 

Sarkans citplanētietis paskatījās uz horizontu, pie kura saule jau bija kļuvusi sārta un grasījās rietēt.
Mazajam, sārtajam cilvēciņam apžilba acis. No debesīm nolija asiņu lietus, un viesis padzērās.
Pa labi un pa kreisi bija ugunīgi sarkani zemeņu lauki. Citplanētietim saskrēja mutē siekalas, bet, kad viņš gribēja nobaudīt pasakainās ogas un grasījās noplūkt tuvāk augošo čemuru, cilvēciņa pirkstus apdedzināja kvēlojoša uguns, kas lika viņam skaļi iekliegties: „Āāāāāa!”
Atgriezies savā dzimtenē, viņš radiem stāstīja, ka tur bija brīnišķīga, acis žilbinoša sārta bumba, kas krita lejā aiz apvāršņa, un ka tur var padzerties sulīgu, sārtu dzērienu, kas līst no debesīm. Tur ir arī ogas, kas izskatās gardas. Bet, ja mēģināsi pagaršot, dabūsi pa pirkstiem ar karstu, sāpīgu oranždzeltensarkanu šautru.

Kristīne, 6.kl.

Melnais mošķītis

Reiz dzīvoja mošķītis. Viņš bija melns, jo vienmēr bija piededzis. Lai kā viņš centās kļūt dzeltens, arvien palika melns mošķītis.
Vienu dienu mošķītim tas apnika.
„Pietiek!” sacīja mošķītis. „Man tas apnicis!” Un viņš izdomāja paņemt dzelteno krāsu un sevi pārkrāsot.
Viņš sevi nokrāsoja un kļuva dzeltens. Par to papriecājās, līdz atkal sāka justies bēdīgs. Beigās viņš saprata, ka labāk būt tādam, kāds tu esi.

Ričards, 4.kl.

Zilā Bante

Reiz dzīvoja zilas krāsas Bante. Viņa aizgāja uz veikalu pēc zilajām mellenēm. Atnākot mājās, viņa palūdza draudzenei pastāstīt pasaku. Un draudzene sāka viņai lasīt priekšā:
„Pirms 100 gadiem mana draudzene aizgāja nopirkt zilās mellenes. Apēdusi mellenes, viņa man palūdza pastāstīt pasaku…”
Dažus teikumus noklausījusies, Bante jau saldi gulēja. Un es arī aizgāju gulēt.

Annija, 5.kl.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *