Kāds Ziemeļvalstu stāsts

Sveiks, čaklais lasītāj!

Vai zini, ka šonedēļ ir Ziemeļvalstu literatūras nedēļa?

Iedvesmojoties no Dānijas un Norvēģijas autoru grāmatām Pārdaugavas filiālbibliotēkā nemanot radās kāds stāsts.

Apelsīnu meitene dodas Ziemeļblāzmai pa pēdām” ir stāsts par meiteni Apelsīnu. Lasam kopā!

Kādā Norvēģijas ciematā Burbulis dzīvoja Pasaulē foršākie bērni, tās prezidents bija Kurts. Ciematu no pārējās Norvēģijas sargāja Vārtsargs un jūra. Kādā ciemata mājā ar nosaukumu “Vāverlauva” dzīvoja meitenīte, kuras vārds bija Apelsīna, Burbuļa ciema bērni, Viljams Ventons, Melne, Samsons un Roberto, meiteni labprātāk sauca par Apelsīnu meiteni.

Apelsīna, bija Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas, visbiežāk no Doktora Proktora, kurš grāmatas tāpat vien, aiz garlaicības, lidināja. Kādā grāmatu glābšanas dienā, mājās notika ielaušanās, tika nozagtas visas Apelsīnas mīļākās grāmatas. Apelsīna domāja, ka ciema lielākā palaidne Kamilla ir vainīga grāmatu pazušanā, tādēļ devās pie viņas. Apelsīna bija pārliecināta, ka Kamilla un zaglis ir draugi. Kamilla gan sacīja, ka neesot vainīga, esot tikai bijis  Zaglis un zagļabērns ar lielu maisu. Meitene pārdzīvoja grāmatu pazušanu, tādēļ devās uz detektīvu aģentūru “Mazais spiegs”. Galvenais detektīvs uzreiz nosprieda, ka vainīgs ir Grāmattrollis, ka zagļi nemaz neesot 2. Veicot izmeklēšanu atklājās, ka trollis ir devies Ziemeļblāzmas virzienā. Lai ieviestu skaidrību un tiktu noķerts īstais zaglis, meitene devās ceļā. Ķerot trolli gadījās dažādi aizraujoši piedzīvojumi. Dodoties Ziemeļblāzmai pa pēdām meitene šķērsoja Dānijas robežu.

Tur dzīvoja Apelsīnas māsīca Salamandra, tādēļ meitene devās pie viņas lūgt palīdzību. Salamandras sirds bija sirsnības pilna. Apelsīna bija droša, ka māsīca palīdzēs, galu galā Kaķa brīvdienas bija sākušās, laiskas un piedzīvojumu alkstošas. Pēdas sniegā bija Apelsīnas ceļa rādītājs. Nonākot Dziļi mežā, meitene sastapa mazu meitenīti, vārdā Īkstīte. Īkstīte bija nomaldījusies no ceļa jo tālumā skanēja aicinoša Brimstonu mūzika. Meitenes nolēma turpināt ceļu kopā. Sarunājoties tika apspriestas Hansa Kristiana Andersena Pasakas. Abas zināja, ka Skaistākās pasakas, Visskaistākās pasakas ir visas, katra ir skaista un īpaša.

Šķērsojot milzīgu kalnu pēkšņi parādījās Zaļie pirkstiņi. Tur bija Ragana ar savu zaļo slotu. Bēgot nonāca klajumā, kur tika svinēti Svētki. Draudzības svētki. Tā bija troļļu zeme, pilna ar grāmatām, pilna ar Mans vai tavs? eksemplārs, beigās vienmēr nospriežot, mūsu. Troļļi dzīvoja Ziemeļblāzmas apskauti un draugi ielenkti. Meitene, kas uzkāpa uz maizes klaipa, bija viņu karaliene. Karalieni un grāmatas sargāja troļļi un Alvas zaldātiņš. Viņi visi bija Labākie draugi.

Izstāstījusi karalienei nāciena iemeslus, karaliene pasmaidīja un sacīja, ka viņas draugi nav vainīgi, bet priecājoties, par meitenes mīlestību pret grāmatām, tādēļ līdzi uz mājām došot tik daudz grāmatu, cik meitene vēlēšoties.

Apelsīna bija laimīga, spēja tikt galā ar pārbaudījumiem pati. Jaunā draudzene Īkstīte palika pie troļļiem, bet Apelsīna ar troļļu ziemeļblāzmas maģijas palīdzību nokļuva mājās.

 

P.S. Stāstā izmantoti grāmatu tēli un grāmatu nosaukumi. Uz tiem uzklikšķinot redzēsi grāmatu autorus un pieejamību RCB filiālbibliotekā “Pārdaugava” u.c. filiālēs.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *