Iedvesmu kamols ripo… uz Šampēteri

Arī mēs neturēsim sveci zem pūra, jo mums ir īpašs bibliotēkas iemītnieks – Lācis ar lielo burtu. Šoreiz ne pašmāju brūnais ķepainis, bet gan sniegbaltais polārlācis, kurš bibliotēkas 2. stāvā, bērnu nodaļā, mājas atradis jau labu laiku atpakaļ. Kad ir viņa dzimšanas diena? To zina tikai viņš pats, un kopā ar savu vārdu to iečukst ausī tikai pašiem mazākajiem lasītājiem. Noslēpums paliek noslēpums, un laikam jau tāpēc, lai katrs mazais nācējs viņu varētu nodēvēt savā mīļvārdiņā. Vienam viņš ir Ille, citam Cukurlācis, vēl kādam -Vinnijs.

Nav arī šaubu, ka Lāci pamanījis katrs ienācējs. Kā jau tik skaista kažoka īpašniekam, tam ierādīta īpaša goda vieta pie lielā brīnumskapja. Tur tad arī tiek sagaidīts un “apsveicināts” katrs mazais lasītājs.

Baltā Lāča svarīgums ir neaprakstāms, jo tas tiek pieaicināts visdažnedažādākajās bibliotēkas norisēs, gatavojot bērniem uzdevumus – viktorīnas, prāta aktivitātes, radošās darbnīcas, pasākumus, kad telpu piepilda ducis bērnu un liela kņada. Tad viņš jūtas patiesi svarīgs, jo visu var labi pārredzēt, novērot un arī iesaistīties.

Baltais Lācis ir lietas kursā par visu, kas notiek bērnu nodaļā, un tās ir pašas labākās mājas mūsu sniegbaltajam skaistulim!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.