Rakstām kopīgu stāstu

Augustā “Bērnu un jauniešu žūrijas” dalībnieki RCB Imantas filiālbibliotēkā piedalījās literārās fantāzijas spēlē, kopīgi sacerot stāstu. Viens iesāka, bet citi varēja turpināt tālāk savu domu, to attīstot līdzīgi vai ievirzot jaunā, negaidītā pavērsienā.

Sensenos laikos…

Pirms daudziem tūkstošiem gadu uz Zemes vēl bija tikai divi līdz šim aizmirsti kontinenti – Eremors un Demāra. Uz Eremora, kurš atradās uz vairākām atsevišķām salām, lielākā bija Klēda, ingensala* – tā saukta galvenokārt dēļ lielā izmēra, pielīdzināma mūsdienu Dienvidamerikas kontinentam.

Savukārt uz Demāras, kura lielākoties bija veidota no lielas zemes masas, pielīdzināmas Eirāzijai, dzīvoja troļļi, jo tās ziemeļos bija daudz kalnu, kā arī elfi – dienvidu neaprakstāmi plašajos un vēl citu radību apdzīvotajos mežos. Demāras vidusdaļā slējās vairākas viduslaiku tipa cilvēku pilsētas ar gotisku piesitienu. Zem tām atradās arī vairākas žurkām un citiem grauzējiem līdzīgas radības, kuras bija plaši apbūvējušas apakšzemi un izrakušas neskaitāmus tuneļus.
Uz Eremora bija izveidojušās dažādas mazākas gan cilvēku, gan citu radību kopienas, un uz atsevišķām salām dzīvoja neskaitāmas ciltis.
Abus kontinentus savienoja viena svarīga sala, uz kuras risināsies galvenie notikumi šajā piedzīvojumā.
*ingens – latīniski “liels, milzīgs”

Kopējā kontinentu salā atradās mazs ciemats, kurā dzīvoja Laipu ģimene. Viņi bija pārcēlušies uz citu māju, kurā neviens nebija dzīvojis jau 25 gadus. Daudzi teica, ka tajā mājā nevar dzīvot, jo tur mītot ļauni gari vai spoki, kuri neliek mieru. Taču Laipu ģimene tam neticēja.

Mazā Elza uzkāpa uz bēniņiem un atrada ļoti vecu lelli, uz kuras krekla bija uzrakstīts – Maija. Elzai lelle iepatikās, viņa ar to spēlējās, gāja gulēt utt. Kādu nakti lelle sāka staigāt. To pamanīja Elzas mamma, bet nākamajā dienā viņu atrada mirušu/

Elza ļoti bēdājās par to, ka mamma nomirusi, taču lelle viņai ļoti patika. Pēc dažām dienām lelle uzrunāja Elzu un atklāja, ka grib ieņemt visas zemes.

Vēlāk gan lelle pateica, ka tas ir tikai joks. Ar laiku Elza sāka iet skolā. Viņa labi mācījās. Viņas labākā draudzene, vārdā Ella, sāka uzvesties ļoti dīvaini un retāk apmeklēja skolu, slikti mācījās. Elza gribēja uzzināt, kas pie tie vainīgs.

Un tad… Elza pēkšņi pamodās. Bija rīts, un pie viņas gultas stāvēja māmiņa. Meitenes pirmie vārdi bija: vai tu esi dzīva?!

Izrādījās, ka meitene bija gulējusi ar augstu temperatūru un viss sliktais bija rādījies sapnī. Elza savu sapni izstāstīja, un mamma nolēma pasaukt dakteri Brondu – trolli. Pēc kāda laika trollis ieradās. Meitene no viņa nobijās, jo Brondam bija liels, līks deguns, mutē tikai divi zobi, āda tumši zaļā krāsā un briesmīgi platas acis, sarkanas acis. Trollis tomēr, neskatoties uz viņa ārieni, bija labsirdīgs.

Dakteris trollis apskatīja Elzu un secināja, ka murgi bijuši ne tikai augstas temperatūras, bet arī pārmērīgas šausmu filmu skatīšanās dēļ. Viņš izrakstīja meitenei zāles un piekodināja tās regulāri dzert, ja vien viņa nevēlas palikt līdzīga trollim un kļūt par viņa sievu. Meitene tik ļoti sabijās, ka nosvērējās sev, ka vairs neskatīsies šausmu filmas un regulāri dzers zāles.

Stāstu rakstīja Jānis, Valentīna, Kristīne, Rolands un Viktorija

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *